Latvijas Valsts prezidentam A.god. E. Levita kungam
Ministru prezidentam A.god. A. K. Kariņa kungam
Finanšu ministram A.god. J.Reira kungam
Veselības ministram A.god.D.Pavļuta kungam

Saeimas frakcijām:
"Saskaņa" sociāldemokrātiskās partijas frakcija
Frakcija “Neatkarīgie” Jauno konservatīvo frakcija Frakcija "Attīstībai/Par!"
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcija
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija Frakcija “JAUNĀ VIENOTĪBA”

2022. gada 25. janvārī, Rīgā

Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Jānim Reiram un veselības ministram Danielam Pavļutam

Tūrisma Krīzes vadības komiteja (Tūrisma KVK) 2022. gada 17. janvārī nosūtīja vēstuli LR Ministru prezidentam A.K.Kariņam ar aicinājumu tikties, lai visaugstākajā politiskajā līmenī skaidrotu situācijas nopietnību tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozarē, kā arī uzklausītu pamatojumu valsts izvēlētajai politikai un tālākajiem plānotajiem soļiem, lai saglabātu nozari, kas pirms Covid pandēmijas veidoja 4% no IKP un gadā apgrozīja vairāk nekā miljardu eiro.

Tāpat Tūrisma KVK aicināja nedēļas laikā, līdz 2022. gada līdz 21. janvārim, organizēt un veikt mediācijas sarunas starp nozares asociāciju pārstāvjiem, finanšu un veselības ministriem, lai abu publiski paustais „ja ir ierobežojumi, ir jābūt atbalstam” realizētos praksē un sekotu reāla un atbildīga rīcība, norādot - gadījumā, ja līdz 21.janvārim nesekos konkrēta nozari atbalstoša rīcība, Tūrisma KVK izskatīs iespēju prasīt abu ministru demisiju.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Rīga, 2022. gada 24. janvārī

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA AUGSTĀS LIKMES APDRAUD VIESMĪLĪBAS UZŅĒMUMU DARBĪBU RĪGĀ

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir nosūtījusi vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam M.Staķim aicinot tikties, lai skaidrotu kritisko situāciju nozarē un apspriestu risinājumus nekustamā īpašuma likmes samazināšanai.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) 2021. gadā vairākkārt informēja Rīgas domes (RD) priekšsēdētāju M.Staķi, RD Finanšu un administrācijas lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieku J. Ozolu un RD Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes vadību par kritisko situāciju Rīgas naktsmītņu segmentā aicinot sekot citu valstu galvaspilsētu un Latvijas pilsētu paraugam – samazināt nekustamā īpašuma nodokli viesmīlības uzņēmumiem.

LVRA kopā ar RD Finanšu un administrācijas lietu komitejas un RD Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes vadību detalizēti analizēja situāciju Rīgā, Latvijā un Baltijā, izvērtēja potenciālo ietekmi uz pašvaldības budžetu un apsprieda iespējamos scenārijus. Diemžēl, aizbildinoties  ar milzīgo  RD budžeta deficītu un sarunās manipulējot ar sociāli jūtīgām tēmām, nozarei labvēlīgs lēmums netika pieņemts. Rīgā joprojām tiek piemērota Baltijas valstīs augstākā  nekustamā īpašuma nodokļa likme; tā ir 3 reizes augstāka kā Tallinā un 2 reizes augstāka kā Viļņā.

Rīga, 2022. gada 17. janvārī

TŪRISMA PROFESIONĀĻI PIEPRASA NEKAVĒJOŠU PREMJERA RĪCĪBU NOZARES GLĀBŠANĀ VAI VESELĪBAS UN FINANŠU MINISTRU DEMISIJU

Tūrisma nozares Krīzes vadības komiteja (KVK) ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam A.K.Kariņam aicinot tikties, lai skaidrotu situācijas nopietnību un uzklausītu pamatojumu valsts izvēlētajai politikai attiecībā uz tūrismu un ar to saistītajām nozarēm, kā arī plānotajiem soļiem, lai saglabātu nozari kā būtisku tautsaimniecības daļu.

Šī gada 13. janvārī, finanšu ministra Jāņa Reira vadītā darba grupa kārtējo reizi noraidīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu iekļaut darba kārtībā jautājumu par atbalstu operacionālo izmaksu segšanai. Tūrisma KVK ir pārliecināta - gadījumā, ja tuvāko nedēļu laikā netiek sniegts mērķtiecīgs atbalsts, valdības apzinātās rīcības rezultātā var iet bojā tūrisma un ar to saistīto nozaru uzņēmēju daļa, kas līdz šim ir godprātīgi maksājusi nodokļus.

Tūrisma KVK vēstulē ir norādījusi - nozares dažādu sektoru 2021. gada salīdzinoši vājie rādītāji skaidri apliecina, iemesls nav Latvijas uzņēmēju neprasme strādāt vai pielāgoties situācijai. Iemesli ir neprognozējamie, ilglaicīgie ierobežojumi, kas, kā liecina uzņēmēju aptaujas, tieši ietekmē uzņēmumu maksātspēju un likviditāti.

Rīga, 2022. gada 14. janvārī

Latvijas Republikas Ministru prezidentam
A.god. A.K.Kariņa kungam

Par atbalstu COVID-19 krīzē visvairāk cietušajām nozarēm

Pateicamies par rasto iespēju operatīvi iepazīties ar Tūrisma nozares Krīzes vadības komitejas, šī gada 10. janvārī nosūtītajām vēstulēm par atbalsta pasākumiem un ierobežojumiem Covid-19 krīzē visvairāk cietušajām nozarēm!

Nozares dažādu sektoru 2021. gada salīdzinoši vājie rādītāji skaidri apliecina, ka to iemesls nav Latvijas uzņēmēju neprasme strādāt vai pielāgoties situācijai. Iemesli ir neprognozējamie, ilglaicīgie ierobežojumi, kas, kā liecina uzņēmēju aptaujas, tieši ietekmē uzņēmumu maksātspēju un likviditāti.

Rīga, 2022. gada 07.janvārī

Latvijas Republikas Ministru prezidentam Latvijas Republikas Veselības ministrijai

Kopija: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai

Par ierobežojumu mazināšanu COVID-19 krīzē visvairāk cietušajām nozarēm

Izsakām pateicību Ekonomikas ministrijas par līdzšinējo darbu pie ierobežojumu mazināšanas tūrisma un ar to saistītajām - COVID-19 krīzē visvairāk cietušajām nozarēm!

Kopš 2020. gada nozare strādā ievērojot stingras drošas darba vides vadlīnijas, kas saskaņotas ar Valsts Darba inspekciju un Veselības ministriju, savukārt, līdz 2021. gada 15. novembrim nozarē vakcinēto personu skaits bija lielāks par 98% sasniedzot otru augstāko rādītāju pēc veselības un sociālās aprūpes sektorā strādājošo personu skaita.

Ar šo vēlamies vērst Jūsu uzmanību, ka ņemot vērā esošos ierobežojumus, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, ienākošais tūrisms Latvijā ir faktiski apturēts un visa ienākošā tūrisma nozare ir uzskatāma par ierobežotu. Ierobežota pakalpojumu pieejamība un nenoteiktība joprojām bremzē ienākošā tūrisma darbības iespējas, ievērojami samazinot izredzes nozares sekmīgai darbībai arī 2022. gadā. Ilgtermiņa rīcības plāna trūkums, liedz iespējas īstenot ārējās komunikācijas pasākumus, kuri būtu vērsti uz ārvalstu tūristu piesaisti, kas vēl vairāk ietekmē nozares uzņēmumu jau tā kritisko stāvokli.

Neuzticēšanās uzņēmējiem, neieklausīšanās nozares aicinājumā lemt par ierobežojumiem, kas balstīti vienlaikus uz epidemioloģisko drošību, loģiku un ekonomisko pamatojumu (asociāciju veiktās aptaujas liecina, ka nozaru uzņēmēji strādā ar vismaz 60% zaudējumu), pastāvīgi uzspiežot prasības, kas ir stingrākas kā vajadzīgs epidemioloģiski drošam darbam, nevēlēšanās vienādot ierobežojumus ar kaimiņvalstīm, neizpratne par nozares specifiku ir novedusi  pie tā, ka Latvijas tūrisma un ar to saistītās nozares ir zaudējušas konkurētspēju. Sektori, kur tas iespējams (piemēram, neregulārie autobusu pārvadājumi), iztiku pelna balstot citu valstu ekonomiku un tūrisma nozari, sektori, kur tas nav iespējams, slīgts arvien lielākās parādsaistībās. Arvien vairāk uzņēmumi (citu nozaru) izvēlas savus korporatīvos pasākumus, projektu sanāksmes un konferences organizēt Igaunijā un Lietuvā. Tā rezultātā ir apdraudēta pilnīgi visa tūrisma un ar to saistītā infrastruktūra (bet, kā zināms, tūrisma nozarei ir milzīgs multiplikatīvs efekts) – sākot ar naktsmītnēm, beidzot ar amatniekiem un balsta pakalpojumu sniedzējiem.