RESTAURANTS IN LATVIA

HOTELS IN LATVIA

                                       

Paziņojums medijiem 25.01.2022.

Tūrisma un viesmīlības nozare pieprasa finanšu un veselības ministra demisiju

 

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas aicina atkāpties finanšu ministru Jāni Reiru un veselības ministru Danielu Pavļutu, kas pilnībā ir zaudējuši uzņēmēju uzticību. Vēstule ar demisijas pieprasījumu nosūtīta Valsts prezidentam, premjeram un ministriem, kā arī visām Saeimas frakcijām un deputātiem, ar lūgumu rosināt uzticības balsojumu.

Nozares asociāciju atkārtotajā vēstulē norādīts, ka jau 17. janvārī Tūrisma Krīzes vadības komiteja nosūtīja vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam ar aicinājumu tikties, lai visaugstākajā politiskajā līmenī skaidrotu situācijas nopietnību nozarē, kā arī uzklausītu pamatojumu valsts izvēlētajai politikai un tālākajiem plānotajiem soļiem, lai saglabātu nozari, kas pirms Covid pandēmijas veidoja 4% no IKP un gadā apgrozīja vairāk nekā miljardu eiro. Tāpat nozare aicināja organizēt un veikt mediācijas sarunas starp nozares asociāciju pārstāvjiem, finanšu un veselības ministriem, lai abu publiski paustais „ja ir ierobežojumi, ir jābūt atbalstam” realizētos praksē un sekotu reāla un atbildīga rīcība.

Read more...

                                       

                                              

Latvijas Valsts prezidentam A.god. E. Levita kungam
Ministru prezidentam A.god. A. K. Kariņa kungam
Finanšu ministram A.god. J.Reira kungam
Veselības ministram A.god.D.Pavļuta kungam

Saeimas frakcijām:
"Saskaņa" sociāldemokrātiskās partijas frakcija
Frakcija “Neatkarīgie” Jauno konservatīvo frakcija Frakcija "Attīstībai/Par!"
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcija
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija Frakcija “JAUNĀ VIENOTĪBA”

2022. gada 25. janvārī, Rīgā

Par neuzticības izteikšanu finanšu ministram Jānim Reiram un veselības ministram Danielam Pavļutam

Tūrisma Krīzes vadības komiteja (Tūrisma KVK) 2022. gada 17. janvārī nosūtīja vēstuli LR Ministru prezidentam A.K.Kariņam ar aicinājumu tikties, lai visaugstākajā politiskajā līmenī skaidrotu situācijas nopietnību tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozarē, kā arī uzklausītu pamatojumu valsts izvēlētajai politikai un tālākajiem plānotajiem soļiem, lai saglabātu nozari, kas pirms Covid pandēmijas veidoja 4% no IKP un gadā apgrozīja vairāk nekā miljardu eiro.

Tāpat Tūrisma KVK aicināja nedēļas laikā, līdz 2022. gada līdz 21. janvārim, organizēt un veikt mediācijas sarunas starp nozares asociāciju pārstāvjiem, finanšu un veselības ministriem, lai abu publiski paustais „ja ir ierobežojumi, ir jābūt atbalstam” realizētos praksē un sekotu reāla un atbildīga rīcība, norādot - gadījumā, ja līdz 21.janvārim nesekos konkrēta nozari atbalstoša rīcība, Tūrisma KVK izskatīs iespēju prasīt abu ministru demisiju.

Read more...

Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Rīga, 2022. gada 24. janvārī

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKĻA AUGSTĀS LIKMES APDRAUD VIESMĪLĪBAS UZŅĒMUMU DARBĪBU RĪGĀ

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir nosūtījusi vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam M.Staķim aicinot tikties, lai skaidrotu kritisko situāciju nozarē un apspriestu risinājumus nekustamā īpašuma likmes samazināšanai.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) 2021. gadā vairākkārt informēja Rīgas domes (RD) priekšsēdētāju M.Staķi, RD Finanšu un administrācijas lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieku J. Ozolu un RD Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes vadību par kritisko situāciju Rīgas naktsmītņu segmentā aicinot sekot citu valstu galvaspilsētu un Latvijas pilsētu paraugam – samazināt nekustamā īpašuma nodokli viesmīlības uzņēmumiem.

LVRA kopā ar RD Finanšu un administrācijas lietu komitejas un RD Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes vadību detalizēti analizēja situāciju Rīgā, Latvijā un Baltijā, izvērtēja potenciālo ietekmi uz pašvaldības budžetu un apsprieda iespējamos scenārijus. Diemžēl, aizbildinoties  ar milzīgo  RD budžeta deficītu un sarunās manipulējot ar sociāli jūtīgām tēmām, nozarei labvēlīgs lēmums netika pieņemts. Rīgā joprojām tiek piemērota Baltijas valstīs augstākā  nekustamā īpašuma nodokļa likme; tā ir 3 reizes augstāka kā Tallinā un 2 reizes augstāka kā Viļņā.

Read more...

                      

Rīga, 2022. gada 17. janvārī

 

TŪRISMA PROFESIONĀĻI PIEPRASA NEKAVĒJOŠU PREMJERA RĪCĪBU NOZARES GLĀBŠANĀ VAI VESELĪBAS UN FINANŠU MINISTRU DEMISIJU

 

Tūrisma nozares Krīzes vadības komiteja (KVK) ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam A.K.Kariņam aicinot tikties, lai skaidrotu situācijas nopietnību un uzklausītu pamatojumu valsts izvēlētajai politikai attiecībā uz tūrismu un ar to saistītajām nozarēm, kā arī plānotajiem soļiem, lai saglabātu nozari kā būtisku tautsaimniecības daļu.

Šī gada 13. janvārī, finanšu ministra Jāņa Reira vadītā darba grupa kārtējo reizi noraidīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu iekļaut darba kārtībā jautājumu par atbalstu operacionālo izmaksu segšanai. Tūrisma KVK ir pārliecināta - gadījumā, ja tuvāko nedēļu laikā netiek sniegts mērķtiecīgs atbalsts, valdības apzinātās rīcības rezultātā var iet bojā tūrisma un ar to saistīto nozaru uzņēmēju daļa, kas līdz šim ir godprātīgi maksājusi nodokļus.

Tūrisma KVK vēstulē ir norādījusi - nozares dažādu sektoru 2021. gada salīdzinoši vājie rādītāji skaidri apliecina, iemesls nav Latvijas uzņēmēju neprasme strādāt vai pielāgoties situācijai. Iemesli ir neprognozējamie, ilglaicīgie ierobežojumi, kas, kā liecina uzņēmēju aptaujas, tieši ietekmē uzņēmumu maksātspēju un likviditāti.

Read more...

          

Rīga, 2022. gada 14. janvārī

Latvijas Republikas Ministru prezidentam
A.god. A.K.Kariņa kungam

Par atbalstu COVID-19 krīzē visvairāk cietušajām nozarēm

Pateicamies par rasto iespēju operatīvi iepazīties ar Tūrisma nozares Krīzes vadības komitejas, šī gada 10. janvārī nosūtītajām vēstulēm par atbalsta pasākumiem un ierobežojumiem Covid-19 krīzē visvairāk cietušajām nozarēm!

Nozares dažādu sektoru 2021. gada salīdzinoši vājie rādītāji skaidri apliecina, ka to iemesls nav Latvijas uzņēmēju neprasme strādāt vai pielāgoties situācijai. Iemesli ir neprognozējamie, ilglaicīgie ierobežojumi, kas, kā liecina uzņēmēju aptaujas, tieši ietekmē uzņēmumu maksātspēju un likviditāti.

Read more...